Ekipejumu (Skara)  

 

                                                         Ekipejumu (Bruno SKARA)

 

  http://bruno.blogs.lv/2010/12/02/nosleguma-komentars-vi-dala-praktiski-padomi/

                                          -------------------------------------------------------------------

 

  ...Tapat interneta Jus varat atrast pietiekami daudz noražu gan par nepieciešamo ekipejumu, gan lidzi nemajam mantam. Ka jau iepriekš esmu teicis, tad katrs svetcelnieks ir unikals, lidz ar to ari padomi ir visdažadakie. Attieciba par mugursomas saturu visizplatakais ieteikums ir tads, ka svetcelnieka mugursomas svaram nevajadzetu parsniegt 10% no personiska svara. Šis nosacijums jo ipaši butisks ir kalnainos apvidos, kur ir stavi kapumi un kritumi. Uzreiz varu teikt, ka ar mugursomas somas “lieka svara” problemu sastopas gandriz visi svetcelnieki, jo ipaši tie, kuri iet pirmo reizi un es, protams, nebiju iznemums. Un agru vai velu ikviens svetcelnieks nonak pie apzinas, ka mantu ir par daudz un ka katru dienu lielo svaru nest uz muguras ir parak nogurdinoši, kas liedz izbaudit pašu celu, jo visu laiku ir jadoma tikai par pašu mugursomu un nospiestajiem pleciem. Katra gadijuma, ja ejot ar mugursomu no tas liela svara ir jasaliecas uz priekšu (lidzigi ka nesot kartupelu maisu), tad ta jau ir uzskatama zime, ka mugursoma ir stipri par smagu un mantu ir par daudz. Ar “kartupelu maisu” uz muguras nekadus lielos attalumus noiet nav iespejams. Tapec mans saraksts ar nepieciešamakajam mantam mugursoma butu šads:

 

1. Gulammaiss.

  Noteikti bus ne mazums posmu, kad tas nebus nepieciešams. Ka jau esmu minejis iepriekš, tad Lietuva un Polija parsvara nakšnoju katolu draudzes, kur pa lielam vienmer tiku izguldits gultas ar visu gultas velu. Vacija un Francija bija pa celam pieejamas dažadas svetcelnieku uznemšanas vietas. Citas labakas, citas pieticigakas. Pieticigakajas ir pieejams tikai matracis, tapec tur gulammaiss noteikti ir vajadzigs. Labakajas bus pieejama ari gultas vela. Francija (posma no Le Puy lidz Saint Jean Pied de Port) šis naktsmitnes vietas, lai ari bija dargakas, tacu šeit parsvara tas tika piedavatas kopa ar gultas velu. Spanija gulammaiss bija nepieciešams praktiski katru nakti, jo šeit parsvara šis svetcelnieku naktsmitnes vietas ir pieticigi aprikotas, kur pieejams bus tikai matracitis divstavigaja gulta. Ejot pa Spaniju vareja redzet, ka svetcelnieku aprikojuma parsvara domine viena ražotaja gulammaiss, ta ir firma Quechua, tieši to pašu varu teikt ari par mugursomu izveli. Vacu svetcelnieki gan parsvara izvelejas savas valsts ražotaju un ta ir firma Deuter, kur šis firmas brends kalpo vacu svetcelniekiem ari par savstarpejas atpazišanas zimi, jo ja pekšni ierauga kadu svetcelnieku tieši ar ši ražotaja mugursomu, tad visdrizak tas bus kadas vaciski runajošas valsts parstavis. Tieši ta man ari teica viens satiktais belgu svetcelnieks, kuram bija ši ražotaja mugursoma, tad daudzi vacu svetcelnieki uzreiz uzsak ar vinu sarunaties vacu valoda, jo doma, ka vinš ir vacietis. Par Quechua gulammaisu varu teikt to, ka tas tik populars svetcelnieku vidu bija sava maza tilpuma del, jo saritinats tas ir aptuveni 1 litra tilpuma, kur turpreti mans Lafuma gulammais bija 2,5 litru tilpuma un tas bija pats mazakais pieejamais tilpums, kad to pirku Latvija.

 

2. Dzeršanas sistema.

  Modernajas mugursomas, kuram tilpums ir virs 40 litriem ir pieejama tada lieta, ka iespeja ievietot dzeršanas sistemu, kura iepilda dzeramo un pec tam to dzer pa specialu cauruliti. Tas tiešam ir loti erti, jo katru reizi, kad rodas velme padzerties, tad nav janem nost mugursoma. Tapat labi ir ari tas, ka šis dzeriens atrodas mugursomas iekšpuse, tapec karsta vasaras diena tas ipaši nesakarst. Perkot šo sistemu noteikti nevajadzetu pirkt pašu lielako pieejamo tilpumu, ka to izdariju es. Bija pieejami 1,5 un 3 litru tilpuma sistemas. Labak ir dienas laika velreiz to uzpildit, neka staipit to lidzi. Lidzi panemtais udens viennozimigi ir viena no smagakajam lietam, kuru nesu sava mugursoma. Ar ražotajiem ir ta, ka taja veikala, kur es iepirkos tur bija pieejamas tikai Lafuma dzeršanas sistemas (skatit šeit Lafuma), tacu noteikti nevaru teikt, ka ta butu bijusi ta labaka. Problema tada, ka jau Vacija ta gar vitni saka laist cauri udeni, tapec vakaros konstateju, ka visa manas mugursomas iekšpuse ir udeni. Meginaju problemu risinat ar celefana maisiniem, tacu lielas jegas no ta nebija, tapat vakara viss bija slapjš, tapec Francija nopirku jaunu Source dzeršanas sistemu, to iespejams apskatit šeit Source. Laba lieta Lafumas sistemai bija ta, ka tas caurulitei bija ipašs izotermiska materiala apvalks, kas pasarga cauruliti no tiešajiem saules stariem, tapec es to nonemu no vecas dzeršanas sistemas un uzliku jaunajai, kurai tada nebija. Redzeju, ka Francija vienam francu svetcelniekam bija lidzigas problemas ar šo pašu Lafumas dzeršanas sistemu, jo ari vinš to pec uzpildišanas lika iekša celefana maisina. Pec maniem ieskatiem 1,5 litra tilpums ir pilniba pietiekoši, vairak bus nepieciešams tikai ipaši karstas dienas, turpreti lietaina laika neizdzersiet pat pusi litra, tadel lielaku tilpumu staipit sev lidzi ir nelietderigi.

 

3. Lukturitis.

  Par lukturiti varu teikt tikai to, ka tads ir nepieciešams, tapec lai to butu ertak lietot iesaku izveleties tadu, kas ir liekams uz pieres, jo ja ejot izmanto nujas, tad rokas jau ir aiznemtas. Parsvara visi satiktie svetcelnieki lietoja tieši šadus lukturišus. Protams, tie salidzinoši ir stipri dargaki.

 

4. Higienas preces.

  No higienas precem butu vajadzigs tas ko mes katrs izmantojam ikdiena: zobu pasta, zobu birste, dušas želeja, švammite, dvielitis, tualetes papirs. Matus es mazgaju ar dušas želeju, tapec atseviški šampunu nekad nepirku. Ar dušas želeju vakara ari izmazgaju savas drebes. Galvenais ieteikums šaja sakara, ir izveleties pašus mazakos pieejamos šo precu iepakojumus. Tas vienlaicigi kluva ari par manu lielako izaicinajumu, jo parasti ejot uz veikalu perkam lielako iepakojumu, tadel ari tirgotaji parsvara visas šis preces piedava lielos iepakojumos. Ieteiktu kaut vai salidzinajumam katra roka panemt pa dažada tilpuma zobu pastas tubinai, piemeram, viena roka 125 ml un otra 50 ml iepakojumu un Jus jau redzesiet cik liela ir atškiriba, kaut gan ikdiena mes parasti par to nedomajam. Vilna man Drogas izdevas nopirk 50 ml iepakojuma skušanas putas, kuras man beidzas Vacija. Vacija mazakais pieejamais iepakojums bija 200 ml, tapec es nopirku pašu letako 200 ml iepakojumu, kas Vacija maksaja ap vienu eiro. Vakara noskuvos un šo iepakojumu atstaju, to nenemu nemaz lidzi. Attieciba uz higienas precem es pielauju vislielakais izaicinajums tieši ir sievietem, jo bez tradicionalajiem lidzekliem tas lieto dažadus adas kopšanas kremus. Es varu ieteikt tikai rupigi izvertet katra šada lidzekla nepieciešamibu. Nemiet lidzi tikai tadus lidzeklus, kurus Jus tiešam lietosiet katru dienu.

 

5. Drebes.

  Drebes ir nakoša lieta, ar kuru daudzumu nevajadzetu aizrauties, jo lai ari roka panemts viens drebes gabals škiet neko daudz nesver, tas noteikti Jums škitis daudz karsta diena kapelejot pa kalniem. Man lidzi bija tikai tadas drebes, kuras es tiešam katru dienu valkaju. Pa dienu es gaju ar treninterpu, bet vakara pec dušas uzvilku mainas T-kreklinu, apakšvelu, šortus un zekites. Lielako dalu vasaras tas bija ari viss. D-Francija septembra beigas nopirku džemperi, jo vakaros kluva pavess, lai staigatu viena T-kreklina. Par T-kreklu, apakšvelu un zekem es dariju ta, kuru apgerba gabalu novalkaju, ta vieta nopirku jaunu. Pilnigi noteikti nav lietderigi majas sapirkt drebes visam celam, un cela lielako dalu tas vienkarši sev staipit lidzi. Riga es nopirku Nike firmas treninterpu ar sarkanu jacinu, kas izradijas loti veiksmigs pirkums. Laba lieta bija ta, ka tam bija kapuce un tas bija loti noderigi lietaina laika. Tapat šim treninterpam bija laba ventilejoša odere, kura sastav no auduma ar maziem cauruminiem. Tas bija loti labi tieši lietainajas dienas, jo ši odere izole augumu no mitra armateriala. Spanija redzeju vairakus svetcelniekus, kuri gaja parastos treninterpos bez šis oderes, tad lietaina laika šis mitrais audums lip klat pie auguma un tas noteikti nav patikami. Tapat pateicoties tam, ka manai jakai bija kapuce, tad man nebija nepieciešams lietus metelis. No sakuma man bija lidzi ari lietusmetelis, tacu man bija loti neerti ar to iet, jo rokas man bija nujas, tapat taja intesivi ejot klust karsti. Man pilniba pietika ar šo jacinu, bet mugursomai bija pašai savs atsevišks pretlietus apvalks, tapec Polija savu lietusmeteli kopa ar cieminiem aizsutiju atpakal uz majam. Es noteikti negribetu teikt, ka es neiesaku izmantot lietusmeteli, jo pa celam satiku daudzus svetcelniekus, kuri lietus laika to izmantoja, tacu man tas nebija parocigi un es ari neizjutu ipaši pec ta vajadzibu, jo pa istam tas ir noderigs tikai loti specigas lietus gazes, kad mes sakam “gaž ka ar spainiem”, tacu tadas reizes visa cela laika man bija tikai dažas, ne vairak par piecam reizem. Par T-kreklu, ar kuru es gaju pa dienu, es varu piebilst to, ka mekleju tadu, kurš ir ar garam piedurknem, kas pasarga gan no saules stariem, gan no insektu uzbrukumiem, kas ir loti svarigi A-Eiropa, jo šeit visadu odu, mušu un visadu citu insektu ir loti daudz it ipaši, ja celš iet cauri mežam, tad ar to noteikti ir jarekinas. Šim nolukam es pat ap kaklu un skaustu liku specialu marli, lai to pasargatu no saules stariem un odu uzbrukumiem. Vel ipaši attieciba uz apgerbu velos piemetinat, ka tos apgerba gabalus, kurus Jus nesat pa dienu mugursoma, vajadzetu nest vai nu poletilena maisinos, vai udensnecaurlaidigas somas. Es ieteiktu izveties caurspidiga materiala somas, kada bija man, kur glabaju apgerbu. Tas nepieciešams, lai apgerbs butu saglabats sauss ari lietaina laika. Jo lai ari manai somai bija ipašs pretlietus aizsarga parvalks, tas diez ko nepalidz specigas lietus gazes, jo tapat visa soma bija slapja. Šeit papildus velos ari atgadinat par galvassegu, ta pilnigi noteikti ir obligata. Es viennozimigi esmu par nagenem, kas, manuprat, ir vislabaka izvele. Spanija bija iespejams iegadaties tadas cepures ar platam malam, kas noteikti palidz karsta laika, jo apsedz ausis un kaklu, tacu tas klust galigi nepraktiskas lietaina un vejaina laika. Šada laika vislabakas ir tieši nagenes jeb beisbola cepurites, jo pateicoties cepurites nagam man saules brilles nebija vajadzigas, kas, manuprat, tieši loti karsta laika butu tikai apgrutinoši, apzinoties izdalito sviedru daudzumu. Tapat saules brillem ir tendence pazust un saluzt, kaut vai nejauši tam nokritot, vai kadam uzsežoties virsu. Man no sakuma tas bija lidz, bet ta ka es tas nereizi neizmantoju, tad Vacija es tas aizsutiju atpakal uz majam.

 

6. Apavi.

  Iesakuma varu teikt to, ka nevieni nopirktie apavi, lai ari kadas firmas tie butu, neiztureja ilgak par menesi. Lidzigi ka ar apgerbu, ta ari ar apaviem, butu nepieciešami gan dienas apavi, gan vieglaki apavi vakaram, kuros atputinat kajas (tas var but vai nu cibas, vai zandeles, man bija zandeles), jo gan D-Francija, gan Spanija dienas apavus Jus palugs novilkt un atstat turpat pie ardurvim. Ja ar treninterpa izveli man loti paveicas, tad ar apavu izveli jasaka ta, ka ta bija pilniga katastrofa. Tapec šaja zina es pat baidos dot kadus padomus, es varu iztastit tikai savus secinajumus. Latvija es nopirku specializetos apavus staigašanas pa kalnu takam, tacu tie bija loti smagi. Un tajos loti svida kajas un savidušas kajas ir ideala vieta, kur rasties tulznam. Es šos apavus iesaucu par tulznu mašinu, ar tiem es ari uzberzu milzigo tulznu Lietuva. Tapec es biju loti priecigs, ka nakamaja diena man saimniece Lietuva uzdavinaja savas zandeles. Man škiet, ka šaja posma pa Latviju, Lietuvu, Poliju un A-Vaciju zandeles noteikti nav slikta izvele. Bet noteikti jaskatas butu tadas, kuram ir slegti purngali un papeži, vai tadi ar augstam malam, citadi tajos kritis iekša mazi akmentini, kas atkal iešanu var parverst par pilnigu murgu. Ar zandelem noteikti nevares paiet pa kalnainiem apvidiem un kalnu takam, tur jabut noslegtiem apaviem ar stingru zoli. Vel uz botam pastav tada izvele, ka augstas vai zemas. Es esmu par zemajam, kaut ari cela satiku ne mazums svetcelniekus ar augstajam botam, kur botu augšdala apnem ari potiti, parsvara tadas izmanto basketbolisti. Budams Vacija, kad pienaca karteja reize pirkt jaunus apavus, veikala pardevejai ari jautaju pec tadiem, kas butu domati intesivai staigašanai, taja skaita pa kalnu takam. Vina man ieteica vienas augstas botas. Respektejot, pardevejas ieteiku tas ari nopirku. Tacu jau pirmas dienas beigas sapratu, ka tas nav priekš manis. Jo botu augšeja dala man bija noberzusi potiti, tapec izveloties augstas botas noteikti vajag vilkt tadas zekes, kas apsedz ari potiti, citadi kurpe to noberzis jelu. Galvenais, ko sapratu, ka jabut pietiekami rievotai un stigrai zolei, kas spetu apsorbet dažadus celu negludumus. Daudz precizak par nujošanas inventaru, taja skaita apaviem Jus varat izlasit speciali nujošanai veltita majas lapa Nujošana. Tadus apavus, kadus man vajag es nopirku jau tikai pirms pašas Spanijas, Francijas pilseta Saint Jean Pied de Port. Lai ari šie apavi nebija leti, tie maksaja 70 eiro, tacu beidzot pec ši pirkuma man vairs nebija jauztraucas par apaviem un tie man godam nokalpoja lidz galam un ar tiem es veiksmigi atgriezos ari majas. Tie bija Salomon firmas pagajienu (hiking) apavi, kurus var apskatit šeit Salomon. Vertigakais padoms, kuru man deva veikala pardevejs perkot šos apavus, bija, ka pareiza izmera apavi ir tadi, kurus uzvelkot, tiem aizmugure starp kurpi un papedi ir iespejams iespraust raditajpirkstu, ja to nevar, tad tas nozime, ka apavi ir par mazu. Tapat vinš ieteica ipaši neskatities uz apavu izmeriem, jo parsvara visu lielo ražotaju apavi tiek ražoti Kina, tapec šie izmeri var butiski atškirties no ierastajiem. Un lai ari es parasti perku sev 45 izmera apavus, tad šaja gadijuma tie bija 46 izmera apavi. Par apaviem viennozimigi varu teikt, ka to izvelei ir nepieciešams veltit gan visvairak laika, naudas un ari rupibas, jo no ta, cik labi Jus tajos jutisieties, liela mera ari atkarigs viss svetcelojums. Tapat ari citos saitos par šo temu Jus atradisiet tas pašas norades, ka to izvelei ir javelta vislielaka uzmaniba.

 

7. Nujas.

  Par nujam es ari vislabak ieteiktu izlasit specialas norades, kas minetas nujošanai veltitaja majas lapa Nujošana, kur pat ir pieejams kalkulators, lai atbilstoši ikkatra cilveka augumam aprekinatu atbilstošako nuju garumu. Vienkaršaka formula ir tada, ka noliekot nujas ta teikt starta pozicija, rokas elkonim jabut saliektam aptuveni 90 gradu lenki. Es konkreti iesaku teleskopiskas nujas, kadas bija man, jo to garu ir iespejams mainit, kas ipaši var but noderigi kalnaina apvidu, jo kapjot augšup pa stavu slipumu, tas parasti padara isakas, savukart, kapjot lejup, tas padara garakas. Noteikti vajadzetu izveleties titana vai aluminija nujas, jo tas ir stipri vieglakas, protams, ari dargakas, tacu tas viennozimigi atmaksajas. Visparejais komentars par nujam butu tads, lai ari pie mums Latvija (lidzigi ari Lietuva un Polija) redzot kadu nujotaju darbiba visdrizak lielakais vairums pasmiesies un iespejams no muguras uzsauks – kur pazaudeji slepes, tacu tas viennozimigi ir butisks paligs un atbalsts cela. Vienigais mums šeit ar to izpratni ir ta pašvaki, bet esmu pilniba parliecinats, ka jau loti driz tas mainisies.

 

8. Mugursoma.

  Svetcelnieku iecienitakos mugursomu ražojumus jau mineju pie gulammaisiem. Man konkreti bija Millet ražojuma mugursoma ar 45 litru tilpumu, kas ir pilniba pietiekoši. Pa lielam par tas izturibu nevaru sudzeties. Pa celam sastapu dažus, kuriem ari bija tieši šada mugursoma. Laba lieta bija ta, ka jau mineju, tai bija savs pret lietus aizsargparvalks. Trukums bija tads, ka jau Vacija nodila plecu siksnu plastmasas fiksatori, tapec plecu siksnas visu laiku kluva valigas un tas ik pec dažam minutem vajadzeja atkal pievilkt. Man nekas cits neatlika ka šis siksnas nostiprinat ar saspraudem. Tacu ir viena daudz butiskaka lieta attieciba uz mugursomam, neka izveleties tas ražotaju. Vispirms butiski ir pareizi to sapakot, smagakas lietas liekot somas apakša, lai somas smagumcentrs butu pec iespejas zemak. Otra butiska lieta ir tas pareiza nostiprinašana plecos. Un šeit es atkal izrados slikts padomdevejs, jo izradas lielako cela dalu esmu nogajis ar nepareizi nostiprinatu mugursomu. Savai aizstavibai varu teikt, ka butu bijis labi, ja šis nianses man butu izstastijis veikala pardevejs to perkot. Lielajam mugursomam (sakot no 30 kg) bez pleca siksnam ir vel divas siksnas, viena ap vidukli un viena ap krutim. Pareizi ir ta, ka vidukla siksna ir ap gurniem, kas ari praktiski tur mugursomas lielako svaru, pec tam nofikse krušu siksnu. Krušu siksnai (nevis plecu siksnam) savukart ir jatur mugursomas augšeja dala, tapec pec to nofiksešanas starp pleciem un un plecu siksnam ir jabut pietiekami brivam, ka tur var ielikt divus pirkstus. Tapec bloga ievietotaja video rulliti, kas ir uznemts Polija, mana mugursoma ir nepareizi nofikseta, un šeit Jus varat macities to, ka nevajag darit.

 

Logisks ir jautajums, kur Latvija var atrast tadus veikalus, kur šadu specializeto aprikojumu var iegadaties, jo pilnigi noteikti parastaja sporta precu veikala Jus diez vai pat varesiet nopirkt pusi no šeit mineta, katra zina nujošanas nujas pilnigi noteikti ne. Man izdevas noskaidrot, ka Latvija ir tris izplatitaji, kas nodarbojas ar šadu precu izplatišanu. Viens no tiem ir veikals Eži, kura majas lapas vietne atrodas šeit Eži, trukums šim veikalam ir tads, ka tas atrodas tikai Valmiera, tacu laba lieta ir, ka ir iespejams preces iegadaties ari interneta. Otrs veikals ir Gandrs, kura majas lapa ir atrodama šeit Gandrs, kura veikali ir atrodami Riga, Liepaja un Valmiera, ka ari šim izplatitajam ir pieejams interneta veikala pakalpojums. Trešais veikals ir Celotajs, kura interneta majas lapas vietne ir atrodama šeit Celotajs, tacu šim izplatitajam veikals ir tikai Riga un interneta veikala pakalpojums tam nav pieejams. Katra zina ridzeniekiem un valmieriešiem ir iespejas, no ka izveleties.

 

9. Medicinas komplekts.

  Katra svetcelnieka soma noteikti vajag but šadam komplektam, kura atrastos dažada izmera plaksteri pret nobrazumiem un tulznam, noteikti jabut pretsapju lidzekliem (R-Polija es praktiski dzivoju tikai uz tiem), pret vedera caureju, piemeram, oglite, Linux vai kadi citi lidzekli, kas atjauno vedera pareizu darbibu, marle, kaut kadas smeres pret sastiepumiem un uzbertam brucem. Varetu ieteikt panemt pretapdeguma kremu, gadijuma ja ir kada ipaši parsaulota lieta. Man bija nopirkts ari saulošanas krems, tacu to nekad ta ari neizmantoju, jo ikdiena valkaju kreklu ar garam rokam un bikses, nevis šortus. Tapat var noderet ari zales pret saaukstešanos, tacu parak ar to daudzumu aizrauties ari nevajadzetu, jo pec butibas vajadzigas ir tikai neatliekamas palidzibas lietas, parejo nepieciešamo pec vajadzibas var nopirkt aptieka.

 

10. Ausu aizbazni.

  Es apzinati to atseviški izdaliju, jo uzskatu, ka ši maza lietina ir loti svariga. Pilnigi noteikti ta ir loti svariga D-Francija un Spanija, kur ir liels daudzums svetcelnieku, kuri visi parsvara gul vai nu liela kopeja istaba, vai mazakas pa 5-6 cilvekiem. Ja man nebutu šo ausu aizbažnu, es iespejams butu sajucis prata jau pirmaja nedela nakšnojot kopa ar citiem svetcelniekiem. Tapat es ausu aizbažnus izmantoju ari Polija, kad guleju Torunas slimnica, jo pa dienu tur valdija liela knada un troksnis, ka bez tiem gulet nebija iespejams. Ši ir tada maza un necila lietina, iespejams tadel daudzi par to aizmirst, bet ta pilnigi noteikti ir loti noderiga un vajadziga. Es tos izmantoju pat lidmašina atpakalcela uz majam, jo Ryanair visu laiku pa mikrofonu skala balsi tiek piedavats iegadaties dažadas preces, tapat jau lidojot no Hanas man celina otra puse sedeja iereibuši vacu jaunieši, kuri visu celu lidz Rigai ne tikai skali blaustijam, bet drizak pat butu jasaka plosijas, un ja man nebutu ausu aizbažnu, tad visu celu man butu jasež ar pirkstiem aizbaztam ausim, jo stjuartes šos jauniešus nekadi nevareja apklusinat. Tapec es šai mazajai un necilajai lietinai atradu ari šadu loti praktisku pielietojumu.

 

11. Fotoaparats.

  Tie kas ir lasijuši visu manu blogu, tad tie jau zin, ka savu fotoaparatu es izmetu ara no savas mugursomas Lietuva, tas svara samazinašanas nolukos. Turpak es fotografeju tikai ar mobilaja telefona esošo kameru, kas, protams, nespej nodrošinat kvalitativu bilžu uznemšanu. Lieta tada, ka man bija vecas paaudzes digitalais fotoaparats, kas bija gan paliels, gan ari pasmags. Ta ka es to nesu mugursoma, tad jebkada bildešana ar to man bija loti neerta, jo lai nobildetu man bija janonem mugursoma, janobilde, un pec tam viss jasaliek atpakal. Tadel es noteikti ieteiktu iegadaties tadu fotoaparatu, kas butu pietiekami plans un viegls, lai to varetu ielikt kabata, un tas butu erti pieejams, preteja gadijuma, es uzskatu to nav verts nemaz nemt lidzi, jo tas ir tikai lieks svars soma. Dažiem svetcelniekiem D-Francija un Spanija es redzeju šadus mazus un planus Lumix firmas fotoaparatus, kas vienlaicigi bija ari ar labu izškirtspeju. Tacu, protams, tie nav leti, kad vienu šadu kameru redzeju vienam gados vecakam somietim, es vinam ari pajautaju, cik šada kamera maksa, un vinš teica, ka tadu nopircis pa 500 eiro, kas nedaudz vairak ka 300 lati. Par šadu summu jau var atrast nesliktas spogulkameras ar visu objektivu, tacu tas, protams, ir gan smagakas, gan apjomigakas. Katra gadijuma musdienas strauji attistas ari mobilajos telefonos iebuvetas kameras, tapec iespejams apvienojot šo pirkumu, ir iespejams nopirkt gan salidzinošu labu kameru, gan jaunu mobilo telefonu. Protams, izvele paliek katra paša zina.

 

 

  Par citam lietam, par kuram es jau laicigi ieteiktu iepriekš padomat ir dienasgramata un veids ka ta tiks rakstita. Es šim nolukam Riga biju nopircis digitalo diktofonu, kur biju domajis ari visus dienas notikumus atspogulot, ko ari periodiski Lietuva un A-Polija dariju. Katra zina es jau skaidri apzinajos, ka to nerakstišu ar roku kada piezimju klade. Tacu pec tam radas labaks risinajums manas draudzes priesteris Ilmars Tolstovs uzstaisija šo blogu, kas pec butibas ari bija mana elektroniska dienas gramata. Spanija sastapu vienu belgi, kurš ari sava svetcelojuma laika rakstija savu blogu, tacu vinš darija visu pats no sava IPhone. Man šads risinajums butu bijis krietni par dargu, jo šada darbošanas interneta iet ka datu parraide, kuru ja veic no arzemem ir stipri padarga. Tapec man vislabakais risinajums bija sutit dienas komentaru ka parasto iszinu uz manas mammas epastu un vina to pec tam ielika bloga. Protams, ja šo celu iet kadu isu laiku periodu, tad var ari visu darit ar datu parraides palidzibu, tacu tas noteikti nav labakais risinajums pusgada periodam. Šodien viss. Vel kada nakamaja komentara uzrakstišu par manu turi pa Rezeknes un Madonas skola, kur tiku uzaicinats pastastit par savu svetcelojumu uz Santiago. Tapat uzrakstišu par dažam iecerem tepat Latvija ši cela sakara

 

  Bruno

                                      --------------------------------------------------------------------------

 

  retour à Q.Pratique Départ

  home

                                                                       19/06/2012

delhommeb at wanadoo.fr